vagaturus

Latin

Etymology

Future active participle of vagor.

Participle

vagātūrus (feminine vagātūra, neuter vagātūrum); first/second-declension participle

  1. about to ramble

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative vagātūrus vagātūra vagātūrum vagātūrī vagātūrae vagātūra
genitive vagātūrī vagātūrae vagātūrī vagātūrōrum vagātūrārum vagātūrōrum
dative vagātūrō vagātūrae vagātūrō vagātūrīs
accusative vagātūrum vagātūram vagātūrum vagātūrōs vagātūrās vagātūra
ablative vagātūrō vagātūrā vagātūrō vagātūrīs
vocative vagātūre vagātūra vagātūrum vagātūrī vagātūrae vagātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.