vajadzība
See also: vajadzībā
Latvian
Etymology
From vajadz(ēt) (“to be necessary”) + -ība. Meaning “lack, scarcity” in the 17th, following the etymological meaning of vajadzēt (q.v.), the word soon evolved into its current meaning.[1]
Pronunciation
Noun
vajadzība f (4th declension)
- need, necessary (the quality of that which is necessary; a situation in which something is necessary)
- vajadzība pēc grāmatām ― the need for books
- pateikt savu vajadzību ― to tell your need
- nav nekādas vajadzības par to runāt ― there is no need to talk about that
- vajadzības izteiksme ― debitive (lit. necessity) mood (Latvian verb form that expresses necessity)
- (in the plural) needs (set of natural, social, spiritual factors that are necessary for life, or for a certain activity)
- elementāras vajadzības ― basic needs
- dabiskās vajadzības ― natural needs
- apmierināt sabiedrības vajadzības ― to meet the needs of society
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | vajadzība | vajadzības |
| genitive | vajadzības | vajadzību |
| dative | vajadzībai | vajadzībām |
| accusative | vajadzību | vajadzības |
| instrumental | vajadzību | vajadzībām |
| locative | vajadzībā | vajadzībās |
| vocative | vajadzība | vajadzības |
Related terms
References
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “vajag”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary][1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN