varējis

Latvian

Participle

varējis (definite varējušais)

  1. having been able to; indefinite past active participle of varēt

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of varējis
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative varējis varējuši varējusi varējušas
genitive varējuša varējušu varējušas varējušu
dative varējušam varējušiem varējušai varējušām
accusative varējušu varējušus varējušu varējušas
instrumental varējušu varējušiem varējušu varējušām
locative varējušā varējušos varējušā varējušās
vocative