vegetaturus

Latin

Etymology

Future active participle of vegetō.

Participle

vegetātūrus (feminine vegetātūra, neuter vegetātūrum); first/second-declension participle

  1. about to invigorate

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative vegetātūrus vegetātūra vegetātūrum vegetātūrī vegetātūrae vegetātūra
genitive vegetātūrī vegetātūrae vegetātūrī vegetātūrōrum vegetātūrārum vegetātūrōrum
dative vegetātūrō vegetātūrae vegetātūrō vegetātūrīs
accusative vegetātūrum vegetātūram vegetātūrum vegetātūrōs vegetātūrās vegetātūra
ablative vegetātūrō vegetātūrā vegetātūrō vegetātūrīs
vocative vegetātūre vegetātūra vegetātūrum vegetātūrī vegetātūrae vegetātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.