venaticus

Latin

Etymology

From vēnātus (“hunting, the chase”) +‎ -icus.

Pronunciation

Adjective

vēnāticus (feminine vēnātica, neuter vēnāticum); first/second-declension adjective

  1. (relational) hunting
    canis vēnāticus ― hunting dog

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative vēnāticus vēnātica vēnāticum vēnāticī vēnāticae vēnātica
genitive vēnāticī vēnāticae vēnāticī vēnāticōrum vēnāticārum vēnāticōrum
dative vēnāticō vēnāticae vēnāticō vēnāticīs
accusative vēnāticum vēnāticam vēnāticum vēnāticōs vēnāticās vēnātica
ablative vēnāticō vēnāticā vēnāticō vēnāticīs
vocative vēnātice vēnātica vēnāticum vēnāticī vēnāticae vēnātica

Descendants

  • Aromanian: avinatic
  • → English: venatic

Further reading

  • “venaticus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “venaticus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • venaticus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.