venaturus

Latin

Etymology

Future active participle of vēnor.

Participle

vēnātūrus (feminine vēnātūra, neuter vēnātūrum); first/second-declension participle

  1. about to hunt

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative vēnātūrus vēnātūra vēnātūrum vēnātūrī vēnātūrae vēnātūra
genitive vēnātūrī vēnātūrae vēnātūrī vēnātūrōrum vēnātūrārum vēnātūrōrum
dative vēnātūrō vēnātūrae vēnātūrō vēnātūrīs
accusative vēnātūrum vēnātūram vēnātūrum vēnātūrōs vēnātūrās vēnātūra
ablative vēnātūrō vēnātūrā vēnātūrō vēnātūrīs
vocative vēnātūre vēnātūra vēnātūrum vēnātūrī vēnātūrae vēnātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.