veracitas

Latin

Etymology

vērāx +‎ -tās.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [weːˈraː.kɪ.taːs]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [veˈraː.t͡ʃi.t̪as]

Noun

vērācitās f (genitive vērācitātis); third declension

(Medieval Latin) veracity, truthfulness

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	vērācitās	vērācitātēs
genitive	vērācitātis	vērācitātum
dative	vērācitātī	vērācitātibus
accusative	vērācitātem	vērācitātēs
ablative	vērācitāte	vērācitātibus
vocative	vērācitās	vērācitātēs

Descendants

→ English: veracity
→ German: Verazität
→ Italian: veracità
→ French: véracité

References

R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “veracitas”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources‎^[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC