vetiturus

Latin

Etymology

Future active participle of vetō.

Participle

vetitūrus (feminine vetitūra, neuter vetitūrum); first/second-declension participle

  1. about to forbid

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative vetitūrus vetitūra vetitūrum vetitūrī vetitūrae vetitūra
genitive vetitūrī vetitūrae vetitūrī vetitūrōrum vetitūrārum vetitūrōrum
dative vetitūrō vetitūrae vetitūrō vetitūrīs
accusative vetitūrum vetitūram vetitūrum vetitūrōs vetitūrās vetitūra
ablative vetitūrō vetitūrā vetitūrō vetitūrīs
vocative vetitūre vetitūra vetitūrum vetitūrī vetitūrae vetitūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.