vilificatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of vīlificō
Participle
vīlificātus (feminine vīlificāta, neuter vīlificātum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vīlificātus | vīlificāta | vīlificātum | vīlificātī | vīlificātae | vīlificāta | |
| genitive | vīlificātī | vīlificātae | vīlificātī | vīlificātōrum | vīlificātārum | vīlificātōrum | |
| dative | vīlificātō | vīlificātae | vīlificātō | vīlificātīs | |||
| accusative | vīlificātum | vīlificātam | vīlificātum | vīlificātōs | vīlificātās | vīlificāta | |
| ablative | vīlificātō | vīlificātā | vīlificātō | vīlificātīs | |||
| vocative | vīlificāte | vīlificāta | vīlificātum | vīlificātī | vīlificātae | vīlificāta | |