vindemio

Latin

Etymology

A verb based on vīndēmia (“grape harvest”), from vīnum (“wine”) +‎ dēmō (“take away”) +‎ -ia (“noun-forming suffix”).

Pronunciation

Verb

vīndēmiō (present infinitive vīndēmiāre, perfect active vīndēmiāvī, supine vīndēmiātum); first conjugation, third person-only in the passive

  1. (intransitive) to harvest grapes, gather the vintage
  2. (transitive) to harvest grapes, gather the vintage from

Conjugation

   Conjugation of vīndēmiō (first conjugation, third person-only in the passive)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vīndēmiō vīndēmiās vīndēmiat vīndēmiāmus vīndēmiātis vīndēmiant
imperfect vīndēmiābam vīndēmiābās vīndēmiābat vīndēmiābāmus vīndēmiābātis vīndēmiābant
future vīndēmiābō vīndēmiābis vīndēmiābit vīndēmiābimus vīndēmiābitis vīndēmiābunt
perfect vīndēmiāvī vīndēmiāvistī vīndēmiāvit vīndēmiāvimus vīndēmiāvistis vīndēmiāvērunt,
vīndēmiāvēre
pluperfect vīndēmiāveram vīndēmiāverās vīndēmiāverat vīndēmiāverāmus vīndēmiāverātis vīndēmiāverant
future perfect vīndēmiāverō vīndēmiāveris vīndēmiāverit vīndēmiāverimus vīndēmiāveritis vīndēmiāverint
passive present — — vīndēmiātur — — vīndēmiantur
imperfect — — vīndēmiābātur — — vīndēmiābantur
future — — vīndēmiābitur — — vīndēmiābuntur
perfect — — vīndēmiātum est — — vīndēmiāta sunt
pluperfect — — vīndēmiātum erat — — vīndēmiāta erant
future perfect — — vīndēmiātum erit — — vīndēmiāta erint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vīndēmiem vīndēmiēs vīndēmiet vīndēmiēmus vīndēmiētis vīndēmient
imperfect vīndēmiārem vīndēmiārēs vīndēmiāret vīndēmiārēmus vīndēmiārētis vīndēmiārent
perfect vīndēmiāverim vīndēmiāverīs vīndēmiāverit vīndēmiāverīmus vīndēmiāverītis vīndēmiāverint
pluperfect vīndēmiāvissem vīndēmiāvissēs vīndēmiāvisset vīndēmiāvissēmus vīndēmiāvissētis vīndēmiāvissent
passive present — — vīndēmiētur — — vīndēmientur
imperfect — — vīndēmiārētur — — vīndēmiārentur
perfect — — vīndēmiātum sit — — vīndēmiāta sint
pluperfect — — vīndēmiātum esset — — vīndēmiāta essent
imperative singular plural
first second third first second third
active present — vīndēmiā — — vīndēmiāte —
future — vīndēmiātō vīndēmiātō — vīndēmiātōte vīndēmiantō
passive future — — vīndēmiātor — — vīndēmiantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present vīndēmiāre vīndēmiārī vīndēmiāns —
future vīndēmiātūrum esse vīndēmiātum īrī vīndēmiātūrus vīndēmiandum
perfect vīndēmiāvisse vīndēmiātum esse — vīndēmiātum
future perfect — vīndēmiātum fore — —
perfect potential vīndēmiātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
vīndēmiandī vīndēmiandō vīndēmiandum vīndēmiandō vīndēmiātum vīndēmiātū

Derived terms

Descendants

  • Dalmatian: vedmur
  • Franco-Provençal: vendemier
  • French: vendanger
  • Friulian: vendemâ
  • Italian: vendemmiare
  • Neapolitan: vennegnà
  • Occitan: vendemiar, vrenhar (Gascon)
  • Portuguese: vindimar
  • Sicilian: vinnignari
  • Spanish: vendimiar
  • → German: wimmen

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.