vitalitas
Latin
Etymology
Noun
vītālitās f (genitive vītālitātis); third declension
Declension
Third-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | vītālitās | vītālitātēs |
| genitive | vītālitātis | vītālitātum |
| dative | vītālitātī | vītālitātibus |
| accusative | vītālitātem | vītālitātēs |
| ablative | vītālitāte | vītālitātibus |
| vocative | vītālitās | vītālitātēs |
Related terms
Descendants
- Catalan: vitalitat
- English: vitality
- French: vitalité
- Italian: vitalità
- Portuguese: vitalidade
- Romanian: vitalitate
- Spanish: vitalidad
References
- “vitalitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- "vitalitas", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- vitalitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.