vivificatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of vīvificō.
Participle
vīvificātus (feminine vīvificāta, neuter vīvificātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vīvificātus | vīvificāta | vīvificātum | vīvificātī | vīvificātae | vīvificāta | |
| genitive | vīvificātī | vīvificātae | vīvificātī | vīvificātōrum | vīvificātārum | vīvificātōrum | |
| dative | vīvificātō | vīvificātae | vīvificātō | vīvificātīs | |||
| accusative | vīvificātum | vīvificātam | vīvificātum | vīvificātōs | vīvificātās | vīvificāta | |
| ablative | vīvificātō | vīvificātā | vīvificātō | vīvificātīs | |||
| vocative | vīvificāte | vīvificāta | vīvificātum | vīvificātī | vīvificātae | vīvificāta | |