zādzība

From zag(t) (“to steal”) +‎ -ība, with irregular lengthening (a > ā).

zādzība f (4th declension)

1. theft (the act or result of stealing)

   naudas, mantas zādzība ― money, property theft

   zādzība ar ielaušanos ― burglary (lit. theft with invasion)

   pieķert zādzībā ― to catch in (the act of) stealing

   apvainot, sodīt par zādzību ― to accuse, to punish for theft

   literāra zādzība ― plagiarism (lit. literary theft)

   vai tā nav zādzība, slepus ņemt grāmatu? ― isn't it theft, to secretly take a book?

• zaglis, zagle
• zaglīgs, zaglīgums, zaglība
• zagšus
• zagt