zobārsts

From zobs (“tooth”) +‎ ārsts (“doctor, physician”).

zobārsts m (1st declension, feminine form: zobārste)

1. (male) dentist (a doctor specialized in dentistry)

   divdesmito gadu sākumā Latvijā strādāja jau nepilni četri simti zobārstu ― in the early 20s almost 400 dentists worked in Latvia

   bija laiks, kad zobārsts, izārstējis vai izrāvis slimu zobu, varēja uzskatīt, ka pilnā mērā ir izpildījis savu pienākumu ― there was a time when a dentist, treating or pulling diseased teeth, could think that he had fully complied with his duty

• stomatologs

• zobārstniecība