īgns

See also: IGNs

Latvian

Etymology

From the same stem as the verb īgt (to be sullen, surly, angry) with an extra suffix -n.[1]

Pronunciation

  • IPA(key): [îɡns]

Adjective

īgns (definite īgnais, comparative īgnāks, superlative visīgnākais, adverb īgni)

  1. morose, gloomy, sullen, surly, somewhat angry (who behaves in an unfriendly, unpleasant way, who is dissatisfied with something)
    būt vienmēr īgnamto be always sullen
    Andrejs bija kļuvis īgns un rupjšAndrejs had become surly and rude
  2. which shows or reveals such feelings
    īgns skatienssurly look, petulant frown
    runāt īgnā balsīto speak in, with a surly, indignant voice

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of īgns
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative īgns īgni īgna īgnas
genitive īgna īgnu īgnas īgnu
dative īgnam īgniem īgnai īgnām
accusative īgnu īgnus īgnu īgnas
instrumental īgnu īgniem īgnu īgnām
locative īgnā īgnos īgnā īgnās
vocative
Definite declension (noteiktā galotne) of īgns
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative īgnais īgnie īgnā īgnās
genitive īgnā īgno īgnās īgno
dative īgnajam īgnajiem īgnajai īgnajām
accusative īgno īgnos īgno īgnās
instrumental īgno īgnajiem īgno īgnajām
locative īgnajā īgnajos īgnajā īgnajās
vocative īgno, īgnais īgnie īgno, īgnā īgnās

References

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992) “īgt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary]‎[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN