تيمار
See also: تیمار
Arabic
Etymology
From Ottoman Turkish تیمار (timar), from Middle Persian [script needed] (tymʾl /tēmār/).
Pronunciation
- IPA(key): /tiː.maːr/
Noun
تِيمَار • (tīmār) f (plural تَوَامِير (tawāmīr))
- (historical) timar (Ottoman land grant)
Declension
| singular | basic singular triptote | ||
|---|---|---|---|
| indefinite | definite | construct | |
| informal | تِيمَار tīmār |
التِّيمَار at-tīmār |
تِيمَار tīmār |
| nominative | تِيمَارٌ tīmārun |
التِّيمَارُ at-tīmāru |
تِيمَارُ tīmāru |
| accusative | تِيمَارًا tīmāran |
التِّيمَارَ at-tīmāra |
تِيمَارَ tīmāra |
| genitive | تِيمَارٍ tīmārin |
التِّيمَارِ at-tīmāri |
تِيمَارِ tīmāri |
| dual | indefinite | definite | construct |
| informal | تِيمَارَيْن tīmārayn |
التِّيمَارَيْن at-tīmārayn |
تِيمَارَيْ tīmāray |
| nominative | تِيمَارَانِ tīmārāni |
التِّيمَارَانِ at-tīmārāni |
تِيمَارَا tīmārā |
| accusative | تِيمَارَيْنِ tīmārayni |
التِّيمَارَيْنِ at-tīmārayni |
تِيمَارَيْ tīmāray |
| genitive | تِيمَارَيْنِ tīmārayni |
التِّيمَارَيْنِ at-tīmārayni |
تِيمَارَيْ tīmāray |
| plural | basic broken plural diptote | ||
| indefinite | definite | construct | |
| informal | تَوَامِير tawāmīr |
التَّوَامِير at-tawāmīr |
تَوَامِير tawāmīr |
| nominative | تَوَامِيرُ tawāmīru |
التَّوَامِيرُ at-tawāmīru |
تَوَامِيرُ tawāmīru |
| accusative | تَوَامِيرَ tawāmīra |
التَّوَامِيرَ at-tawāmīra |
تَوَامِيرَ tawāmīra |
| genitive | تَوَامِيرَ tawāmīra |
التَّوَامِيرِ at-tawāmīri |
تَوَامِيرِ tawāmīri |