طبشورة

Arabic

Etymology

From Persian تباشیر (chalk, clay, plaster; sugar from bamboo), from Hindustani: tabāśīr (tabasheer; bamboo manna) Urdu تباشیر / Hindi तबाशीर, ultimately from Sanskrit त्वक्षीर (tvakṣīra, white substance from bamboo, literally bark milk); widely exported by Arabs in the medieval period for medicinal usage.

Pronunciation

  • IPA(key): /tˤab.ʃuː.ra/

Noun

طَبْشُورَة • (ṭabšūraf (singulative, collective طَبْشُور m (ṭabšūr), plural طَبَاشِير (ṭabāšīr))

  1. a chalk

Declension

Declension of noun طَبْشُورَة (ṭabšūra)
singular singular triptote in ـَة (-a)
indefinite definite construct
informal طَبْشُورَة
ṭabšūra
الطَّبْشُورَة
aṭ-ṭabšūra
طَبْشُورَة
ṭabšūrat
nominative طَبْشُورَةٌ
ṭabšūratun
الطَّبْشُورَةُ
aṭ-ṭabšūratu
طَبْشُورَةُ
ṭabšūratu
accusative طَبْشُورَةً
ṭabšūratan
الطَّبْشُورَةَ
aṭ-ṭabšūrata
طَبْشُورَةَ
ṭabšūrata
genitive طَبْشُورَةٍ
ṭabšūratin
الطَّبْشُورَةِ
aṭ-ṭabšūrati
طَبْشُورَةِ
ṭabšūrati
dual indefinite definite construct
informal طَبْشُورَتَيْن
ṭabšūratayn
الطَّبْشُورَتَيْن
aṭ-ṭabšūratayn
طَبْشُورَتَيْ
ṭabšūratay
nominative طَبْشُورَتَانِ
ṭabšūratāni
الطَّبْشُورَتَانِ
aṭ-ṭabšūratāni
طَبْشُورَتَا
ṭabšūratā
accusative طَبْشُورَتَيْنِ
ṭabšūratayni
الطَّبْشُورَتَيْنِ
aṭ-ṭabšūratayni
طَبْشُورَتَيْ
ṭabšūratay
genitive طَبْشُورَتَيْنِ
ṭabšūratayni
الطَّبْشُورَتَيْنِ
aṭ-ṭabšūratayni
طَبْشُورَتَيْ
ṭabšūratay
plural basic broken plural diptote
indefinite definite construct
informal طَبَاشِير
ṭabāšīr
الطَّبَاشِير
aṭ-ṭabāšīr
طَبَاشِير
ṭabāšīr
nominative طَبَاشِيرُ
ṭabāšīru
الطَّبَاشِيرُ
aṭ-ṭabāšīru
طَبَاشِيرُ
ṭabāšīru
accusative طَبَاشِيرَ
ṭabāšīra
الطَّبَاشِيرَ
aṭ-ṭabāšīra
طَبَاشِيرَ
ṭabāšīra
genitive طَبَاشِيرَ
ṭabāšīra
الطَّبَاشِيرِ
aṭ-ṭabāšīri
طَبَاشِيرِ
ṭabāšīri

References

  • Wehr, Hans (1979) “طبشورة”, in J. Milton Cowan, editor, A Dictionary of Modern Written Arabic, 4th edition, Ithaca, NY: Spoken Language Services, →ISBN