كارى

Arabic

Root
ك ر ي (k r y)
7 terms

Pronunciation

  • IPA(key): /kaː.raː/

Verb

كَارَى • (kārā) III (non-past يُكَارِي (yukārī), verbal noun كِرَاء (kirāʔ) or مُكَارَاة (mukārāh))

  1. to rent out, to rent to, to hire out, to lease out, to give on rent
    • 7th century CE, Sunan Abī Dāwud, 23:70:
      مَنْ كَانَتْ لَهُ أَرْضٌ فَلْيَزْرَعْهَا أَوْ فَلْيُزْرِعْهَا أَخَاهُ وَلَا يُكَارِيهَا بِثُلُثٍ وَلَا بِرُبُعٍ وَلَا بِطَعَامٍ مُسَمًّى
      man kānat lahu ʔarḍun falyazraʕhā ʔaw falyuzriʕhā ʔaḵāhu wa-lā yukārīhā bi-ṯuluṯin wa-lā bi-rubuʕin wa-lā bi-ṭaʕāmin musamman
      He who has land should cultivate it or render it to his brother to cultivate. He should not rent it out for a third or a quarter or any specified amount of the yield.

Conjugation

Conjugation of كَارَى (III, final-weak, full passive, verbal nouns كِرَاء, مُكَارَاة)
verbal noun
الْمَصْدَر
كِرَاء, مُكَارَاة
kirāʔ, mukārāh
active participle
اِسْم الْفَاعِل
مُكَارٍ
mukārin
passive participle
اِسْم الْمَفْعُول
مُكَارًى
mukāran
active voice
الْفِعْل الْمَعْلُوم
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m كَارَيْتُ
kāraytu
كَارَيْتَ
kārayta
كَارَى
kārā
كَارَيْتُمَا
kāraytumā
كَارَيَا
kārayā
كَارَيْنَا
kāraynā
كَارَيْتُمْ
kāraytum
كَارَوْا
kāraw
f كَارَيْتِ
kārayti
كَارَتْ
kārat
كَارَتَا
kāratā
كَارَيْتُنَّ
kāraytunna
كَارَيْنَ
kārayna
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m أُكَارِي
ʔukārī
تُكَارِي
tukārī
يُكَارِي
yukārī
تُكَارِيَانِ
tukāriyāni
يُكَارِيَانِ
yukāriyāni
نُكَارِي
nukārī
تُكَارُونَ
tukārūna
يُكَارُونَ
yukārūna
f تُكَارِينَ
tukārīna
تُكَارِي
tukārī
تُكَارِيَانِ
tukāriyāni
تُكَارِينَ
tukārīna
يُكَارِينَ
yukārīna
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m أُكَارِيَ
ʔukāriya
تُكَارِيَ
tukāriya
يُكَارِيَ
yukāriya
تُكَارِيَا
tukāriyā
يُكَارِيَا
yukāriyā
نُكَارِيَ
nukāriya
تُكَارُوا
tukārū
يُكَارُوا
yukārū
f تُكَارِي
tukārī
تُكَارِيَ
tukāriya
تُكَارِيَا
tukāriyā
تُكَارِينَ
tukārīna
يُكَارِينَ
yukārīna
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m أُكَارِ
ʔukāri
تُكَارِ
tukāri
يُكَارِ
yukāri
تُكَارِيَا
tukāriyā
يُكَارِيَا
yukāriyā
نُكَارِ
nukāri
تُكَارُوا
tukārū
يُكَارُوا
yukārū
f تُكَارِي
tukārī
تُكَارِ
tukāri
تُكَارِيَا
tukāriyā
تُكَارِينَ
tukārīna
يُكَارِينَ
yukārīna
imperative
الْأَمْر
m كَارِ
kāri
كَارِيَا
kāriyā
كَارُوا
kārū
f كَارِي
kārī
كَارِينَ
kārīna
passive voice
الْفِعْل الْمَجْهُول
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m كُورِيتُ
kūrītu
كُورِيتَ
kūrīta
كُورِيَ
kūriya
كُورِيتُمَا
kūrītumā
كُورِيَا
kūriyā
كُورِينَا
kūrīnā
كُورِيتُمْ
kūrītum
كُورُوا
kūrū
f كُورِيتِ
kūrīti
كُورِيَتْ
kūriyat
كُورِيَتَا
kūriyatā
كُورِيتُنَّ
kūrītunna
كُورِينَ
kūrīna
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m أُكَارَى
ʔukārā
تُكَارَى
tukārā
يُكَارَى
yukārā
تُكَارَيَانِ
tukārayāni
يُكَارَيَانِ
yukārayāni
نُكَارَى
nukārā
تُكَارَوْنَ
tukārawna
يُكَارَوْنَ
yukārawna
f تُكَارَيْنَ
tukārayna
تُكَارَى
tukārā
تُكَارَيَانِ
tukārayāni
تُكَارَيْنَ
tukārayna
يُكَارَيْنَ
yukārayna
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m أُكَارَى
ʔukārā
تُكَارَى
tukārā
يُكَارَى
yukārā
تُكَارَيَا
tukārayā
يُكَارَيَا
yukārayā
نُكَارَى
nukārā
تُكَارَوْا
tukāraw
يُكَارَوْا
yukāraw
f تُكَارَيْ
tukāray
تُكَارَى
tukārā
تُكَارَيَا
tukārayā
تُكَارَيْنَ
tukārayna
يُكَارَيْنَ
yukārayna
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m أُكَارَ
ʔukāra
تُكَارَ
tukāra
يُكَارَ
yukāra
تُكَارَيَا
tukārayā
يُكَارَيَا
yukārayā
نُكَارَ
nukāra
تُكَارَوْا
tukāraw
يُكَارَوْا
yukāraw
f تُكَارَيْ
tukāray
تُكَارَ
tukāra
تُكَارَيَا
tukārayā
تُكَارَيْنَ
tukārayna
يُكَارَيْنَ
yukārayna