வருத்தம்

Tamil

Etymology

From வருந்து (varuntu).

Pronunciation

  • IPA(key): /ʋɐɾʊt̪ːɐm/

Noun

வருத்தம் • (varuttam)

  1. difficulty
    Synonym: கஷ்டம் (kaṣṭam)
  2. pain, suffering
    Synonym: துன்பம் (tuṉpam)
  3. weariness
    Synonym: களைப்பு (kaḷaippu)
  4. effort
    Synonym: முயற்சி (muyaṟci)
  5. sadness
    Synonym: சோகம் (cōkam)

Declension

m-stem declension of வருத்தம் (varuttam)
singular plural
nominative
varuttam
வருத்தங்கள்
varuttaṅkaḷ
vocative வருத்தமே
varuttamē
வருத்தங்களே
varuttaṅkaḷē
accusative வருத்தத்தை
varuttattai
வருத்தங்களை
varuttaṅkaḷai
dative வருத்தத்துக்கு
varuttattukku
வருத்தங்களுக்கு
varuttaṅkaḷukku
benefactive வருத்தத்துக்காக
varuttattukkāka
வருத்தங்களுக்காக
varuttaṅkaḷukkāka
genitive 1 வருத்தத்துடைய
varuttattuṭaiya
வருத்தங்களுடைய
varuttaṅkaḷuṭaiya
genitive 2 வருத்தத்தின்
varuttattiṉ
வருத்தங்களின்
varuttaṅkaḷiṉ
locative 1 வருத்தத்தில்
varuttattil
வருத்தங்களில்
varuttaṅkaḷil
locative 2 வருத்தத்திடம்
varuttattiṭam
வருத்தங்களிடம்
varuttaṅkaḷiṭam
sociative 1 வருத்தத்தோடு
varuttattōṭu
வருத்தங்களோடு
varuttaṅkaḷōṭu
sociative 2 வருத்தத்துடன்
varuttattuṭaṉ
வருத்தங்களுடன்
varuttaṅkaḷuṭaṉ
instrumental வருத்தத்தால்
varuttattāl
வருத்தங்களால்
varuttaṅkaḷāl
ablative வருத்தத்திலிருந்து
varuttattiliruntu
வருத்தங்களிலிருந்து
varuttaṅkaḷiliruntu

References