Reconstruction:Proto-Germanic/sagǭ
See also: Reconstruction:Proto-Germanic/sagō
Proto-Germanic
Etymology
A nominal formation from Proto-Indo-European *sekʷ- (“to say”).[1]
Pronunciation
- IPA(key): /ˈsɑ.ɣɔ̃ː/
Noun
*sagǭ f[1]
Inflection
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | *sagǭ | *sagōniz |
vocative | *sagǭ | *sagōniz |
accusative | *sagōnų | *sagōnunz |
genitive | *sagōniz | *sagōnǫ̂ |
dative | *sagōni | *sagōmaz |
instrumental | *sagōnē | *sagōmiz |
Derived terms
Related terms
Descendants
- Proto-West Germanic: *sagā
- Old Norse: saga
- Icelandic: saga f
- Faroese: søga f
- Norn: saga
- Norwegian Nynorsk: soge, soga, sogu; (dialectal) søgu, søge, sugu, soggo, soka
- → Norwegian Bokmål: soge m or f
- Jamtish: sugu
- Old Swedish: sagha
- Old Danish: saghæ
- Gutnish: sage, sagå
- → Norwegian Nynorsk: saga f
- → Norwegian Bokmål: saga m
- → Norwegian Nynorsk: saga m or f
- → English: saga
- → Afrikaans: saga
- → German: Saga
- → Kildin Sami: соа̄гк (såågk)