Reconstruction:Proto-Italic/sakrātrīks
Proto-Italic
Etymology
From *sakrāō (“to sanctify”) + *-trīks (female agent noun suffix).
Noun
*sakrātrīks f[1]
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | *sakrātrīks | *sakrātrīkes |
| vocative | *sakrātrīks | *sakrātrīkes |
| accusative | *sakrātrīkem | *sakrātrīkens |
| genitive | *sakrātrīkes, sakrātrīkos | *sakrātrīkom |
| dative | *sakrātrīkei | *sakrātrīkβos |
| ablative | *sakrātrīki? sakrātrīke? | *sakrātrīkβos |
| locative | *sakrātrīki? sakrātrīke? | *sakrātrīkβos |
Descendants
- Marrucinian: sacracrix
- Paelignian: sacaracirix
References
- ^ De Vaan, Michiel (2008) “sacer”, in Etymological Dictionary of Latin and the other Italic Languages (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 7), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 532