abiugatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of abiugō (“unyoke”).
Participle
abiugātus (feminine abiugāta, neuter abiugātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abiugātus | abiugāta | abiugātum | abiugātī | abiugātae | abiugāta | |
| genitive | abiugātī | abiugātae | abiugātī | abiugātōrum | abiugātārum | abiugātōrum | |
| dative | abiugātō | abiugātae | abiugātō | abiugātīs | |||
| accusative | abiugātum | abiugātam | abiugātum | abiugātōs | abiugātās | abiugāta | |
| ablative | abiugātō | abiugātā | abiugātō | abiugātīs | |||
| vocative | abiugāte | abiugāta | abiugātum | abiugātī | abiugātae | abiugāta | |