abiuro

See also: abiurò

Italian

Verb

abiuro

  1. first-person singular present indicative of abiurare

Latin

Etymology

From ab- (“from, away from”) +‎ iūro (“swear or take an oath”), from iūs (“law, right, duty”).

Pronunciation

Verb

abiūrō (present infinitive abiūrāre, perfect active abiūrāvī, supine abiūrātum); first conjugation

  1. to deny on oath, abjure

Conjugation

   Conjugation of abiūrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present abiūrō abiūrās abiūrat abiūrāmus abiūrātis abiūrant
imperfect abiūrābam abiūrābās abiūrābat abiūrābāmus abiūrābātis abiūrābant
future abiūrābō abiūrābis abiūrābit abiūrābimus abiūrābitis abiūrābunt
perfect abiūrāvī abiūrāvistī abiūrāvit abiūrāvimus abiūrāvistis abiūrāvērunt,
abiūrāvēre
pluperfect abiūrāveram abiūrāverās abiūrāverat abiūrāverāmus abiūrāverātis abiūrāverant
future perfect abiūrāverō abiūrāveris abiūrāverit abiūrāverimus abiūrāveritis abiūrāverint
sigmatic future1 abiūrāssō abiūrāssis abiūrāssit abiūrāssimus abiūrāssitis abiūrāssint
passive present abiūror abiūrāris,
abiūrāre 		abiūrātur abiūrāmur abiūrāminī abiūrantur
imperfect abiūrābar abiūrābāris,
abiūrābāre 		abiūrābātur abiūrābāmur abiūrābāminī abiūrābantur
future abiūrābor abiūrāberis,
abiūrābere 		abiūrābitur abiūrābimur abiūrābiminī abiūrābuntur
perfect abiūrātus + present active indicative of sum
pluperfect abiūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect abiūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present abiūrem abiūrēs abiūret abiūrēmus abiūrētis abiūrent
imperfect abiūrārem abiūrārēs abiūrāret abiūrārēmus abiūrārētis abiūrārent
perfect abiūrāverim abiūrāverīs abiūrāverit abiūrāverīmus abiūrāverītis abiūrāverint
pluperfect abiūrāvissem abiūrāvissēs abiūrāvisset abiūrāvissēmus abiūrāvissētis abiūrāvissent
sigmatic aorist1 abiūrāssim abiūrāssīs abiūrāssīt abiūrāssīmus abiūrāssītis abiūrāssint
passive present abiūrer abiūrēris,
abiūrēre 		abiūrētur abiūrēmur abiūrēminī abiūrentur
imperfect abiūrārer abiūrārēris,
abiūrārēre 		abiūrārētur abiūrārēmur abiūrārēminī abiūrārentur
perfect abiūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect abiūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — abiūrā — — abiūrāte —
future — abiūrātō abiūrātō — abiūrātōte abiūrantō
passive present — abiūrāre — — abiūrāminī —
future — abiūrātor abiūrātor — — abiūrantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present abiūrāre abiūrārī abiūrāns —
future abiūrātūrum esse abiūrātum īrī abiūrātūrus abiūrandus
perfect abiūrāvisse abiūrātum esse — abiūrātus
future perfect — abiūrātum fore — —
perfect potential abiūrātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
abiūrandī abiūrandō abiūrandum abiūrandō abiūrātum abiūrātū

1At least one use of the Old Latin "sigmatic future" and "sigmatic aorist" tenses is attested, which are used by Old Latin writers; most notably Plautus and Terence. The sigmatic future is generally ascribed a future or future perfect meaning, while the sigmatic aorist expresses a possible desire ("might want to").

Derived terms

Descendants

  • Catalan: abjurar
  • English: abjure
  • French: abjurer
  • Galician: abxurar
  • Italian: abiurare
  • Portuguese: abjurar
  • Romanian: abjura
  • Spanish: abjurar

References

  • “abiuro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.