abnegativus

Latin

Etymology

From abnegō (“to refuse”) +‎ -īvus.

Pronunciation

Adjective

abnegātīvus (feminine abnegātīva, neuter abnegātīvum); first/second-declension adjective

  1. negative

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative abnegātīvus abnegātīva abnegātīvum abnegātīvī abnegātīvae abnegātīva
genitive abnegātīvī abnegātīvae abnegātīvī abnegātīvōrum abnegātīvārum abnegātīvōrum
dative abnegātīvō abnegātīvae abnegātīvō abnegātīvīs
accusative abnegātīvum abnegātīvam abnegātīvum abnegātīvōs abnegātīvās abnegātīva
ablative abnegātīvō abnegātīvā abnegātīvō abnegātīvīs
vocative abnegātīve abnegātīva abnegātīvum abnegātīvī abnegātīvae abnegātīva

Synonyms

Descendants

  • English: abnegative

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.