aestuaturus

Latin

Etymology

Future active participle of aestuō.

Participle

aestuātūrus (feminine aestuātūra, neuter aestuātūrum); first/second-declension participle

  1. about to writhe

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative aestuātūrus aestuātūra aestuātūrum aestuātūrī aestuātūrae aestuātūra
genitive aestuātūrī aestuātūrae aestuātūrī aestuātūrōrum aestuātūrārum aestuātūrōrum
dative aestuātūrō aestuātūrae aestuātūrō aestuātūrīs
accusative aestuātūrum aestuātūram aestuātūrum aestuātūrōs aestuātūrās aestuātūra
ablative aestuātūrō aestuātūrā aestuātūrō aestuātūrīs
vocative aestuātūre aestuātūra aestuātūrum aestuātūrī aestuātūrae aestuātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.