affirmativus

Latin

Etymology

From affirmō (“to affirm”) +‎ -īvus.

Pronunciation

Adjective

affirmātīvus (feminine affirmātīva, neuter affirmātīvum); first/second-declension adjective

  1. affirming, affirmative

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative affirmātīvus affirmātīva affirmātīvum affirmātīvī affirmātīvae affirmātīva
genitive affirmātīvī affirmātīvae affirmātīvī affirmātīvōrum affirmātīvārum affirmātīvōrum
dative affirmātīvō affirmātīvae affirmātīvō affirmātīvīs
accusative affirmātīvum affirmātīvam affirmātīvum affirmātīvōs affirmātīvās affirmātīva
ablative affirmātīvō affirmātīvā affirmātīvō affirmātīvīs
vocative affirmātīve affirmātīva affirmātīvum affirmātīvī affirmātīvae affirmātīva

Descendants

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.