apstākļa vārds

Latvian

Etymology

Literally “circumstance word,” a calque of German Umstandswort coined by Andrejs Stērste in 1879.[1]

Pronunciation

  • Audio:(file)

Noun

apstākļa vārds m (1st declension)

  1. (grammar, linguistics) adverb (a word used to modify a verb, an adjective, an adverb, a phrase or a clause)
    apstākļa vārdu lietojums teikumā ― the use of adverbs in a sentence
    apstākļa vārdu grupas ― adverb groups

Declension

Declension of apstākļa vārds (1st declension)
singular plural
nominative apstākļa vārds apstākļa vārdi
genitive apstākļa vārda apstākļa vārdu
dative apstākļa vārdam apstākļa vārdiem
accusative apstākļa vārdu apstākļa vārdus
instrumental apstākļa vārdu apstākļa vārdiem
locative apstākļa vārdā apstākļa vārdos
vocative apstākļa vārd apstākļa vārdi

Synonyms

See also

parts of speech: runas daļasedit

References

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992) “apstāklis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary]‎[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.