Latvian
Etymology
From English baby. Alternative historical forms: bebijs, bēbijs. First attested use – 1911.[1]
Pronunciation
Noun
bēbis m (2 declension)
- (colloquial) a baby, an infant or a toddler
Bebijs – bērns, 1-2 gadus vecs[2]- Baby – a child, 1 or 2 years old
Baby – bēbis, mazs bērns.[3]- Baby – an infant, a small child.
- (figurative) a childish, immature person
Declension
Declension of bēbis (2nd declension)
|
|
singular
|
plural
|
| nominative
|
bēbis
|
bēbji
|
| genitive
|
bēbja
|
bēbju
|
| dative
|
bēbim
|
bēbjiem
|
| accusative
|
bēbi
|
bēbjus
|
| instrumental
|
bēbi
|
bēbjiem
|
| locative
|
bēbī
|
bēbjos
|
| vocative
|
bēbi
|
bēbji
|
See also
References
- ^ “bēbis” in Juris Baldunčiks (1989), Anglicismi latviešu valodā (Rīga: «Zinātne») →ISBN.
- ^ Vidiņš J., (1911), Svešvārdu grāmata, Rīga, page 48.
- ^ (1927-28), Latviešu konversācijas vārdnīca, Rīga, page 1526.