censīgs

Latvian

Etymology

From censt(ies) (“to try”) +‎ -īgs. The standard stem for this verb has š (es cenšos, “I try”), but dialectally also t (es centos), which explains why there are derived forms with t, like centīgs, centība (“zeal”), and with s, like censonis (“striver, fighter, assiduous person”) or sacensība (“competition”) (and also, colloquially, censīgs, censība).^[1]

Adjective

censīgs (definite censīgais, comparative censīgāks, superlative viscensīgākais, adverb censīgi)

(colloquial) industrious, diligent, zealous; alternative form of centīgs

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of **censīgs**
	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular	plural	singular	plural
nominative	censīgs	censīgi	censīga	censīgas
genitive	censīga	censīgu	censīgas	censīgu
dative	censīgam	censīgiem	censīgai	censīgām
accusative	censīgu	censīgus	censīgu	censīgas
instrumental	censīgu	censīgiem	censīgu	censīgām
locative	censīgā	censīgos	censīgā	censīgās
vocative	—	—	—	—

Definite declension (noteiktā galotne) of **censīgs**
	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular	plural	singular	plural
nominative	censīgais	censīgie	censīgā	censīgās
genitive	censīgā	censīgo	censīgās	censīgo
dative	censīgajam	censīgajiem	censīgajai	censīgajām
accusative	censīgo	censīgos	censīgo	censīgās
instrumental	censīgo	censīgajiem	censīgo	censīgajām
locative	censīgajā	censīgajos	censīgajā	censīgajās
vocative	censīgo, censīgais	censīgie	censīgo, censīgā	censīgās

References

^ Karulis, Konstantīns (1992) “censties”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary]‎^[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN

[1] Karulis, Konstantīns (1992) “censties”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary]‎^[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN

[1]