contaminaturus

Latin

Etymology

Future active participle of contāminō

Participle

contāminātūrus (feminine contāminātūra, neuter contāminātūrum); first/second-declension participle

  1. about to contaminate

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative contāminātūrus contāminātūra contāminātūrum contāminātūrī contāminātūrae contāminātūra
genitive contāminātūrī contāminātūrae contāminātūrī contāminātūrōrum contāminātūrārum contāminātūrōrum
dative contāminātūrō contāminātūrae contāminātūrō contāminātūrīs
accusative contāminātūrum contāminātūram contāminātūrum contāminātūrōs contāminātūrās contāminātūra
ablative contāminātūrō contāminātūrā contāminātūrō contāminātūrīs
vocative contāminātūre contāminātūra contāminātūrum contāminātūrī contāminātūrae contāminātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.