contamino

See also: contaminó and contaminò

Catalan

Verb

contamino

  1. first-person singular present indicative of contaminar

Galician

Verb

contamino

  1. first-person singular present indicative of contaminar

Italian

Pronunciation

  • IPA(key): /konˈta.mi.no/
  • Rhymes: -amino
  • Hyphenation: con‧tà‧mi‧no

Verb

contamino

  1. first-person singular present indicative of contaminare

Anagrams

Latin

Etymology

con- +‎ *tāmen +‎ -ō; probably for *tagmen, derived from the root of tangō (Proto-Indo-European *teh₂g- (“to touch, grasp”)).[1]

Pronunciation

Verb

contāminō (present infinitive contāmināre, perfect active contāmināvī, supine contāminātum); first conjugation

  1. to touch, bring into contact
  2. to corrupt, contaminate, defile, stain, pollute

Conjugation

   Conjugation of contāminō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present contāminō contāminās contāminat contāmināmus contāminātis contāminant
imperfect contāminābam contāminābās contāminābat contāminābāmus contāminābātis contāminābant
future contāminābō contāminābis contāminābit contāminābimus contāminābitis contāminābunt
perfect contāmināvī contāmināvistī contāmināvit contāmināvimus contāmināvistis contāmināvērunt,
contāmināvēre
pluperfect contāmināveram contāmināverās contāmināverat contāmināverāmus contāmināverātis contāmināverant
future perfect contāmināverō contāmināveris contāmināverit contāmināverimus contāmināveritis contāmināverint
passive present contāminor contāmināris,
contāmināre 		contāminātur contāmināmur contāmināminī contāminantur
imperfect contāminābar contāminābāris,
contāminābāre 		contāminābātur contāminābāmur contāminābāminī contāminābantur
future contāminābor contāmināberis,
contāminābere 		contāminābitur contāminābimur contāminābiminī contāminābuntur
perfect contāminātus + present active indicative of sum
pluperfect contāminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect contāminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present contāminem contāminēs contāminet contāminēmus contāminētis contāminent
imperfect contāminārem contāminārēs contāmināret contāminārēmus contāminārētis contāminārent
perfect contāmināverim contāmināverīs contāmināverit contāmināverīmus contāmināverītis contāmināverint
pluperfect contāmināvissem contāmināvissēs contāmināvisset contāmināvissēmus contāmināvissētis contāmināvissent
passive present contāminer contāminēris,
contāminēre 		contāminētur contāminēmur contāminēminī contāminentur
imperfect contāminārer contāminārēris,
contāminārēre 		contāminārētur contāminārēmur contāminārēminī contāminārentur
perfect contāminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect contāminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — contāminā — — contāmināte —
future — contāminātō contāminātō — contāminātōte contāminantō
passive present — contāmināre — — contāmināminī —
future — contāminātor contāminātor — — contāminantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present contāmināre contāminārī contāmināns —
future contāminātūrum esse contāminātum īrī contāminātūrus contāminandus
perfect contāmināvisse contāminātum esse — contāminātus
future perfect — contāminātum fore — —
perfect potential contāminātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
contāminandī contāminandō contāminandum contāminandō contāminātum contāminātū

Derived terms

Descendants

References

  1. ^ De Vaan, Michiel (2008) “contāminō, -āre”, in Etymological Dictionary of Latin and the other Italic Languages (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 7), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, pages 131-2

Further reading

  • “contamino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “contamino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • contamino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎[1], London: Macmillan and Co.
    • to be tainted with vice: vitiis, sceleribus contaminari or se contaminare (Off. 3. 8. 37)

Portuguese

Pronunciation

 
  • (Brazil) IPA(key): /kõ.taˈmĩ.nu/
    • (Southern Brazil) IPA(key): /kõ.taˈmi.no/

  • Rhymes: -inu, (Brazil) -ĩnu
  • Hyphenation: con‧ta‧mi‧no

Verb

contamino

  1. first-person singular present indicative of contaminar

Spanish

Verb

contamino

  1. first-person singular present indicative of contaminar
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.