contaminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of contāminō.

Participle

contāminātus (feminine contāmināta, neuter contāminātum, superlative contāminātissimus); first/second-declension participle

  1. touched, contacted
  2. contaminated, polluted

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative contāminātus contāmināta contāminātum contāminātī contāminātae contāmināta
genitive contāminātī contāminātae contāminātī contāminātōrum contāminātārum contāminātōrum
dative contāminātō contāminātae contāminātō contāminātīs
accusative contāminātum contāminātam contāminātum contāminātōs contāminātās contāmināta
ablative contāminātō contāminātā contāminātō contāminātīs
vocative contāmināte contāmināta contāminātum contāminātī contāminātae contāmināta

Descendants

  • Catalan: contaminat
  • French: contaminé
  • Italian: contaminato
  • Portuguese: contaminado
  • Romanian: contaminat
  • Spanish: contaminado

References

  • “contaminatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “contaminatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • contaminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎[1], London: Macmillan and Co.
    • to be vicious, criminal: vitiis, sceleribus inquinatum, contaminatum, obrutum esse
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.