corrideo
Latin
Alternative forms
Etymology
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [kɔrˈriː.de.oː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [korˈriː.d̪e.o]
Verb
corrīdeō (present infinitive corrīdēre); second conjugation, no passive, no perfect or supine stems
- to laugh together or aloud
Conjugation
| indicative | singular | plural | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | corrīdeō | corrīdēs | corrīdet | corrīdēmus | corrīdētis | corrīdent | ||||||
| imperfect | corrīdēbam | corrīdēbās | corrīdēbat | corrīdēbāmus | corrīdēbātis | corrīdēbant | |||||||
| future | corrīdēbō | corrīdēbis | corrīdēbit | corrīdēbimus | corrīdēbitis | corrīdēbunt | |||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | corrīdeam | corrīdeās | corrīdeat | corrīdeāmus | corrīdeātis | corrīdeant | ||||||
| imperfect | corrīdērem | corrīdērēs | corrīdēret | corrīdērēmus | corrīdērētis | corrīdērent | |||||||
| imperative | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | — | corrīdē | — | — | corrīdēte | — | ||||||
| future | — | corrīdētō | corrīdētō | — | corrīdētōte | corrīdentō | |||||||
| non-finite forms | infinitive | participle | |||||||||||
| active | passive | active | passive | ||||||||||
| present | corrīdēre | — | corrīdēns | — | |||||||||
| verbal nouns | gerund | supine | |||||||||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||||||||
| corrīdendī | corrīdendō | corrīdendum | corrīdendō | — | — | ||||||||
Related terms
References
- “corrideo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- corrideo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.