cruentatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of cruentō.

Participle

cruentātus (feminine cruentāta, neuter cruentātum); first/second-declension participle

  1. stained, bloodstained

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative cruentātus cruentāta cruentātum cruentātī cruentātae cruentāta
genitive cruentātī cruentātae cruentātī cruentātōrum cruentātārum cruentātōrum
dative cruentātō cruentātae cruentātō cruentātīs
accusative cruentātum cruentātam cruentātum cruentātōs cruentātās cruentāta
ablative cruentātō cruentātā cruentātō cruentātīs
vocative cruentāte cruentāta cruentātum cruentātī cruentātae cruentāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.