delibutus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēlibuō.

Participle

dēlibūtus (feminine dēlibūta, neuter dēlibūtum); first/second-declension participle

  1. besmeared
  2. annointed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēlibūtus dēlibūta dēlibūtum dēlibūtī dēlibūtae dēlibūta
genitive dēlibūtī dēlibūtae dēlibūtī dēlibūtōrum dēlibūtārum dēlibūtōrum
dative dēlibūtō dēlibūtae dēlibūtō dēlibūtīs
accusative dēlibūtum dēlibūtam dēlibūtum dēlibūtōs dēlibūtās dēlibūta
ablative dēlibūtō dēlibūtā dēlibūtō dēlibūtīs
vocative dēlibūte dēlibūta dēlibūtum dēlibūtī dēlibūtae dēlibūta

References

  • “delibutus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.