delibuo

Latin

Etymology

From Proto-Italic *liβus which continues Proto-Indo-European *h₂libʰus (“greasy”), from the root *h₂leybʰ- that produced ἀλείφω (aleíphō, “I anoint”) and lībum (“sacrificial cake”).

Pronunciation

Verb

dēlibuō (present infinitive dēlibuere, perfect active dēlibuī, supine dēlibūtum); third conjugation

  1. to besmear
  2. to anoint

Conjugation

   Conjugation of dēlibuō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlibuō dēlibuis dēlibuit dēlibuimus dēlibuitis dēlibuunt
imperfect dēlibuēbam dēlibuēbās dēlibuēbat dēlibuēbāmus dēlibuēbātis dēlibuēbant
future dēlibuam dēlibuēs dēlibuet dēlibuēmus dēlibuētis dēlibuent
perfect dēlibuī dēlibuistī dēlibuit dēlibuimus dēlibuistis dēlibuērunt,
dēlibuēre
pluperfect dēlibueram dēlibuerās dēlibuerat dēlibuerāmus dēlibuerātis dēlibuerant
future perfect dēlibuerō dēlibueris dēlibuerit dēlibuerimus dēlibueritis dēlibuerint
passive present dēlibuor dēlibueris,
dēlibuere 		dēlibuitur dēlibuimur dēlibuiminī dēlibuuntur
imperfect dēlibuēbar dēlibuēbāris,
dēlibuēbāre 		dēlibuēbātur dēlibuēbāmur dēlibuēbāminī dēlibuēbantur
future dēlibuar dēlibuēris,
dēlibuēre 		dēlibuētur dēlibuēmur dēlibuēminī dēlibuentur
perfect dēlibūtus + present active indicative of sum
pluperfect dēlibūtus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlibūtus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlibuam dēlibuās dēlibuat dēlibuāmus dēlibuātis dēlibuant
imperfect dēlibuerem dēlibuerēs dēlibueret dēlibuerēmus dēlibuerētis dēlibuerent
perfect dēlibuerim dēlibuerīs dēlibuerit dēlibuerīmus dēlibuerītis dēlibuerint
pluperfect dēlibuissem dēlibuissēs dēlibuisset dēlibuissēmus dēlibuissētis dēlibuissent
passive present dēlibuar dēlibuāris,
dēlibuāre 		dēlibuātur dēlibuāmur dēlibuāminī dēlibuantur
imperfect dēlibuerer dēlibuerēris,
dēlibuerēre 		dēlibuerētur dēlibuerēmur dēlibuerēminī dēlibuerentur
perfect dēlibūtus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlibūtus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēlibue — — dēlibuite —
future — dēlibuitō dēlibuitō — dēlibuitōte dēlibuuntō
passive present — dēlibuere — — dēlibuiminī —
future — dēlibuitor dēlibuitor — — dēlibuuntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present dēlibuere dēlibuī dēlibuēns —
future dēlibūtūrum esse dēlibūtum īrī dēlibūtūrus dēlibuendus
perfect dēlibuisse dēlibūtum esse — dēlibūtus
future perfect — dēlibūtum fore — —
perfect potential dēlibūtūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēlibuendī dēlibuendō dēlibuendum dēlibuendō dēlibūtum dēlibūtū

Synonyms

References

  • “delibuo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • delibuo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • De Vaan, Michiel (2008) “libo”, in Etymological Dictionary of Latin and the other Italic Languages (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 7), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 339
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.