delineo

See also: delineó and delineò

Italian

Verb

delineo

  1. first-person singular present indicative of delineare

Latin

Alternative forms

Etymology

From dē- +‎ līneō (“make straight”), from līnea (“a line”).

Pronunciation

Verb

dēlīneō (present infinitive dēlīneāre, perfect active dēlīneāvī, supine dēlīneātum); first conjugation

  1. to delineate, sketch out, outline

Conjugation

   Conjugation of dēlīneō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlīneō dēlīneās dēlīneat dēlīneāmus dēlīneātis dēlīneant
imperfect dēlīneābam dēlīneābās dēlīneābat dēlīneābāmus dēlīneābātis dēlīneābant
future dēlīneābō dēlīneābis dēlīneābit dēlīneābimus dēlīneābitis dēlīneābunt
perfect dēlīneāvī dēlīneāvistī dēlīneāvit dēlīneāvimus dēlīneāvistis dēlīneāvērunt,
dēlīneāvēre
pluperfect dēlīneāveram dēlīneāverās dēlīneāverat dēlīneāverāmus dēlīneāverātis dēlīneāverant
future perfect dēlīneāverō dēlīneāveris dēlīneāverit dēlīneāverimus dēlīneāveritis dēlīneāverint
passive present dēlīneor dēlīneāris,
dēlīneāre 		dēlīneātur dēlīneāmur dēlīneāminī dēlīneantur
imperfect dēlīneābar dēlīneābāris,
dēlīneābāre 		dēlīneābātur dēlīneābāmur dēlīneābāminī dēlīneābantur
future dēlīneābor dēlīneāberis,
dēlīneābere 		dēlīneābitur dēlīneābimur dēlīneābiminī dēlīneābuntur
perfect dēlīneātus + present active indicative of sum
pluperfect dēlīneātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlīneātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlīneem dēlīneēs dēlīneet dēlīneēmus dēlīneētis dēlīneent
imperfect dēlīneārem dēlīneārēs dēlīneāret dēlīneārēmus dēlīneārētis dēlīneārent
perfect dēlīneāverim dēlīneāverīs dēlīneāverit dēlīneāverīmus dēlīneāverītis dēlīneāverint
pluperfect dēlīneāvissem dēlīneāvissēs dēlīneāvisset dēlīneāvissēmus dēlīneāvissētis dēlīneāvissent
passive present dēlīneer dēlīneēris,
dēlīneēre 		dēlīneētur dēlīneēmur dēlīneēminī dēlīneentur
imperfect dēlīneārer dēlīneārēris,
dēlīneārēre 		dēlīneārētur dēlīneārēmur dēlīneārēminī dēlīneārentur
perfect dēlīneātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlīneātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēlīneā — — dēlīneāte —
future — dēlīneātō dēlīneātō — dēlīneātōte dēlīneantō
passive present — dēlīneāre — — dēlīneāminī —
future — dēlīneātor dēlīneātor — — dēlīneantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present dēlīneāre dēlīneārī dēlīneāns —
future dēlīneātūrum esse dēlīneātum īrī dēlīneātūrus dēlīneandus
perfect dēlīneāvisse dēlīneātum esse — dēlīneātus
future perfect — dēlīneātum fore — —
perfect potential dēlīneātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēlīneandī dēlīneandō dēlīneandum dēlīneandō dēlīneātum dēlīneātū

Derived terms

  • dēlīneātiō

Descendants

  • Catalan: delinear
  • → English: delineate
  • Italian: delineare
  • Spanish: delinear

See also

References

  • “delineo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • delineo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Verb

delineo

  1. first-person singular present indicative of delinear
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.