delingo

English

Noun

delingo (plural delingos)

  1. Alternative form of deling (“kind of hammock conveyance”).

Latin

Etymology

From dē- +‎ lingō.

Pronunciation

Verb

dēlingō (present infinitive dēlingere, perfect active dēlīnxī, supine dēlīnctum); third conjugation

  1. to lick off or up

Conjugation

   Conjugation of dēlingō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlingō dēlingis dēlingit dēlingimus dēlingitis dēlingunt
imperfect dēlingēbam dēlingēbās dēlingēbat dēlingēbāmus dēlingēbātis dēlingēbant
future dēlingam dēlingēs dēlinget dēlingēmus dēlingētis dēlingent
perfect dēlīnxī dēlīnxistī dēlīnxit dēlīnximus dēlīnxistis dēlīnxērunt,
dēlīnxēre
pluperfect dēlīnxeram dēlīnxerās dēlīnxerat dēlīnxerāmus dēlīnxerātis dēlīnxerant
future perfect dēlīnxerō dēlīnxeris dēlīnxerit dēlīnxerimus dēlīnxeritis dēlīnxerint
passive present dēlingor dēlingeris,
dēlingere 		dēlingitur dēlingimur dēlingiminī dēlinguntur
imperfect dēlingēbar dēlingēbāris,
dēlingēbāre 		dēlingēbātur dēlingēbāmur dēlingēbāminī dēlingēbantur
future dēlingar dēlingēris,
dēlingēre 		dēlingētur dēlingēmur dēlingēminī dēlingentur
perfect dēlīnctus + present active indicative of sum
pluperfect dēlīnctus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlīnctus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlingam dēlingās dēlingat dēlingāmus dēlingātis dēlingant
imperfect dēlingerem dēlingerēs dēlingeret dēlingerēmus dēlingerētis dēlingerent
perfect dēlīnxerim dēlīnxerīs dēlīnxerit dēlīnxerīmus dēlīnxerītis dēlīnxerint
pluperfect dēlīnxissem dēlīnxissēs dēlīnxisset dēlīnxissēmus dēlīnxissētis dēlīnxissent
passive present dēlingar dēlingāris,
dēlingāre 		dēlingātur dēlingāmur dēlingāminī dēlingantur
imperfect dēlingerer dēlingerēris,
dēlingerēre 		dēlingerētur dēlingerēmur dēlingerēminī dēlingerentur
perfect dēlīnctus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlīnctus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēlinge — — dēlingite —
future — dēlingitō dēlingitō — dēlingitōte dēlinguntō
passive present — dēlingere — — dēlingiminī —
future — dēlingitor dēlingitor — — dēlinguntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present dēlingere dēlingī dēlingēns —
future dēlīnctūrum esse dēlīnctum īrī dēlīnctūrus dēlingendus,
dēlingundus
perfect dēlīnxisse dēlīnctum esse — dēlīnctus
future perfect — dēlīnctum fore — —
perfect potential dēlīnctūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēlingendī dēlingendō dēlingendum dēlingendō dēlīnctum dēlīnctū

References

  • “delingo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • delingo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.