denormo
Latin
Etymology
dē- + nōrma (“builder's square”)
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [deːˈnoːr.moː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [d̪eˈnɔr.mo]
Verb
dēnōrmō (present infinitive dēnōrmāre); first conjugation, no passive, no perfect or supine stems
Conjugation
| indicative | singular | plural | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | dēnōrmō | dēnōrmās | dēnōrmat | dēnōrmāmus | dēnōrmātis | dēnōrmant | ||||||
| imperfect | dēnōrmābam | dēnōrmābās | dēnōrmābat | dēnōrmābāmus | dēnōrmābātis | dēnōrmābant | |||||||
| future | dēnōrmābō | dēnōrmābis | dēnōrmābit | dēnōrmābimus | dēnōrmābitis | dēnōrmābunt | |||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | dēnōrmem | dēnōrmēs | dēnōrmet | dēnōrmēmus | dēnōrmētis | dēnōrment | ||||||
| imperfect | dēnōrmārem | dēnōrmārēs | dēnōrmāret | dēnōrmārēmus | dēnōrmārētis | dēnōrmārent | |||||||
| imperative | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | — | dēnōrmā | — | — | dēnōrmāte | — | ||||||
| future | — | dēnōrmātō | dēnōrmātō | — | dēnōrmātōte | dēnōrmantō | |||||||
| non-finite forms | infinitive | participle | |||||||||||
| active | passive | active | passive | ||||||||||
| present | dēnōrmāre | — | dēnōrmāns | — | |||||||||
| verbal nouns | gerund | supine | |||||||||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||||||||
| dēnōrmandī | dēnōrmandō | dēnōrmandum | dēnōrmandō | — | — | ||||||||
References
- “denormo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “denormo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers