detestaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dētestor

Participle

dētestātūrus (feminine dētestātūra, neuter dētestātūrum); first/second-declension participle

  1. about to curse

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dētestātūrus dētestātūra dētestātūrum dētestātūrī dētestātūrae dētestātūra
genitive dētestātūrī dētestātūrae dētestātūrī dētestātūrōrum dētestātūrārum dētestātūrōrum
dative dētestātūrō dētestātūrae dētestātūrō dētestātūrīs
accusative dētestātūrum dētestātūram dētestātūrum dētestātūrōs dētestātūrās dētestātūra
ablative dētestātūrō dētestātūrā dētestātūrō dētestātūrīs
vocative dētestātūre dētestātūra dētestātūrum dētestātūrī dētestātūrae dētestātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.