detondeo

Latin

Etymology

From dē- +‎ tondeō (“shave, shear”).

Pronunciation

Verb

dētondeō (present infinitive dētondēre, perfect active dētondī, supine dētōnsum); second conjugation

  1. to shave, shear, strip or cut off

Conjugation

  • The third principal part also appears as dētotondī
   Conjugation of dētondeō (second conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dētondeō dētondēs dētondet dētondēmus dētondētis dētondent
imperfect dētondēbam dētondēbās dētondēbat dētondēbāmus dētondēbātis dētondēbant
future dētondēbō dētondēbis dētondēbit dētondēbimus dētondēbitis dētondēbunt
perfect dētondī dētondistī dētondit dētondimus dētondistis dētondērunt,
dētondēre
pluperfect dētonderam dētonderās dētonderat dētonderāmus dētonderātis dētonderant
future perfect dētonderō dētonderis dētonderit dētonderimus dētonderitis dētonderint
passive present dētondeor dētondēris,
dētondēre 		dētondētur dētondēmur dētondēminī dētondentur
imperfect dētondēbar dētondēbāris,
dētondēbāre 		dētondēbātur dētondēbāmur dētondēbāminī dētondēbantur
future dētondēbor dētondēberis,
dētondēbere 		dētondēbitur dētondēbimur dētondēbiminī dētondēbuntur
perfect dētōnsus + present active indicative of sum
pluperfect dētōnsus + imperfect active indicative of sum
future perfect dētōnsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dētondeam dētondeās dētondeat dētondeāmus dētondeātis dētondeant
imperfect dētondērem dētondērēs dētondēret dētondērēmus dētondērētis dētondērent
perfect dētonderim dētonderīs dētonderit dētonderīmus dētonderītis dētonderint
pluperfect dētondissem dētondissēs dētondisset dētondissēmus dētondissētis dētondissent
passive present dētondear dētondeāris,
dētondeāre 		dētondeātur dētondeāmur dētondeāminī dētondeantur
imperfect dētondērer dētondērēris,
dētondērēre 		dētondērētur dētondērēmur dētondērēminī dētondērentur
perfect dētōnsus + present active subjunctive of sum
pluperfect dētōnsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dētondē — — dētondēte —
future — dētondētō dētondētō — dētondētōte dētondentō
passive present — dētondēre — — dētondēminī —
future — dētondētor dētondētor — — dētondentor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present dētondēre dētondērī dētondēns —
future dētōnsūrum esse dētōnsum īrī dētōnsūrus dētondendus
perfect dētondisse dētōnsum esse — dētōnsus
future perfect — dētōnsum fore — —
perfect potential dētōnsūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dētondendī dētondendō dētondendum dētondendō dētōnsum dētōnsū

Derived terms

References

  • “detondeo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “detondeo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • detondeo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.