ditaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dītō

Participle

dītātūrus (feminine dītātūra, neuter dītātūrum); first/second-declension participle

  1. about to enrich

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dītātūrus dītātūra dītātūrum dītātūrī dītātūrae dītātūra
genitive dītātūrī dītātūrae dītātūrī dītātūrōrum dītātūrārum dītātūrōrum
dative dītātūrō dītātūrae dītātūrō dītātūrīs
accusative dītātūrum dītātūram dītātūrum dītātūrōs dītātūrās dītātūra
ablative dītātūrō dītātūrā dītātūrō dītātūrīs
vocative dītātūre dītātūra dītātūrum dītātūrī dītātūrae dītātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.