ditatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dītō.

Participle

dītātus (feminine dītāta, neuter dītātum); first/second-declension participle

  1. enriched

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dītātus dītāta dītātum dītātī dītātae dītāta
genitive dītātī dītātae dītātī dītātōrum dītātārum dītātōrum
dative dītātō dītātae dītātō dītātīs
accusative dītātum dītātam dītātum dītātōs dītātās dītāta
ablative dītātō dītātā dītātō dītātīs
vocative dītāte dītāta dītātum dītātī dītātae dītāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.