eduro

Latin

Etymology

ex- +‎ dūrō (“to harden, endure”)

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [eːˈduː.roː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [eˈd̪uː.ro]

Verb

ēdūrō (present infinitive ēdūrāre); first conjugation, no passive, no perfect or supine stems

(intransitive) to last out, persist

Conjugation

Conjugation of ēdūrō (first conjugation, no passive, no perfect or supine stems)

indicative		singular						plural
indicative		first		second		third		first		second		third
active	present	ēdūrō		ēdūrās		ēdūrat		ēdūrāmus		ēdūrātis		ēdūrant
	imperfect	ēdūrābam		ēdūrābās		ēdūrābat		ēdūrābāmus		ēdūrābātis		ēdūrābant
	future	ēdūrābō		ēdūrābis		ēdūrābit		ēdūrābimus		ēdūrābitis		ēdūrābunt
subjunctive		singular						plural
subjunctive		first		second		third		first		second		third
active	present	ēdūrem		ēdūrēs		ēdūret		ēdūrēmus		ēdūrētis		ēdūrent
active	imperfect	ēdūrārem		ēdūrārēs		ēdūrāret		ēdūrārēmus		ēdūrārētis		ēdūrārent
imperative		singular						plural
imperative		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ēdūrā		—		—		ēdūrāte		—
active	future	—		ēdūrātō		ēdūrātō		—		ēdūrātōte		ēdūrantō
non-finite forms		infinitive						participle
non-finite forms		active			passive			active			passive
present		ēdūrāre			—			ēdūrāns			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ēdūrandī		ēdūrandō		ēdūrandum		ēdūrandō		—		—

References

“eduro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“eduro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers