emoveo

Latin

Etymology

From ex- (“out of”) +‎ moveō (“move”).

Pronunciation

Verb

ēmoveō (present infinitive ēmovēre, perfect active ēmōvī, supine ēmōtum); second conjugation

  1. to move out or away, remove; dislodge; expel
  2. to protrude

Conjugation

   Conjugation of ēmoveō (second conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēmoveō ēmovēs ēmovet ēmovēmus ēmovētis ēmovent
imperfect ēmovēbam ēmovēbās ēmovēbat ēmovēbāmus ēmovēbātis ēmovēbant
future ēmovēbō ēmovēbis ēmovēbit ēmovēbimus ēmovēbitis ēmovēbunt
perfect ēmōvī ēmōvistī ēmōvit ēmōvimus ēmōvistis ēmōvērunt,
ēmōvēre
pluperfect ēmōveram ēmōverās ēmōverat ēmōverāmus ēmōverātis ēmōverant
future perfect ēmōverō ēmōveris ēmōverit ēmōverimus ēmōveritis ēmōverint
passive present ēmoveor ēmovēris,
ēmovēre 		ēmovētur ēmovēmur ēmovēminī ēmoventur
imperfect ēmovēbar ēmovēbāris,
ēmovēbāre 		ēmovēbātur ēmovēbāmur ēmovēbāminī ēmovēbantur
future ēmovēbor ēmovēberis,
ēmovēbere 		ēmovēbitur ēmovēbimur ēmovēbiminī ēmovēbuntur
perfect ēmōtus + present active indicative of sum
pluperfect ēmōtus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēmōtus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēmoveam ēmoveās ēmoveat ēmoveāmus ēmoveātis ēmoveant
imperfect ēmovērem ēmovērēs ēmovēret ēmovērēmus ēmovērētis ēmovērent
perfect ēmōverim ēmōverīs ēmōverit ēmōverīmus ēmōverītis ēmōverint
pluperfect ēmōvissem ēmōvissēs ēmōvisset ēmōvissēmus ēmōvissētis ēmōvissent
passive present ēmovear ēmoveāris,
ēmoveāre 		ēmoveātur ēmoveāmur ēmoveāminī ēmoveantur
imperfect ēmovērer ēmovērēris,
ēmovērēre 		ēmovērētur ēmovērēmur ēmovērēminī ēmovērentur
perfect ēmōtus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēmōtus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēmovē — — ēmovēte —
future — ēmovētō ēmovētō — ēmovētōte ēmoventō
passive present — ēmovēre — — ēmovēminī —
future — ēmovētor ēmovētor — — ēmoventor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present ēmovēre ēmovērī ēmovēns —
future ēmōtūrum esse ēmōtum īrī ēmōtūrus ēmovendus
perfect ēmōvisse ēmōtum esse — ēmōtus
future perfect — ēmōtum fore — —
perfect potential ēmōtūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēmovendī ēmovendō ēmovendum ēmovendō ēmōtum ēmōtū

Derived terms

Descendants

  • Italian: smuovere
  • Occitan: esmòure
  • Old French: esmovoir
  • Venetan: smóver

References

  • “emoveo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “emoveo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • emoveo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.