enaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ēnāscor.

Participle

ēnātūrus (feminine ēnātūra, neuter ēnātūrum); first/second-declension participle

  1. about to sprout forth

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēnātūrus ēnātūra ēnātūrum ēnātūrī ēnātūrae ēnātūra
genitive ēnātūrī ēnātūrae ēnātūrī ēnātūrōrum ēnātūrārum ēnātūrōrum
dative ēnātūrō ēnātūrae ēnātūrō ēnātūrīs
accusative ēnātūrum ēnātūram ēnātūrum ēnātūrōs ēnātūrās ēnātūra
ablative ēnātūrō ēnātūrā ēnātūrō ēnātūrīs
vocative ēnātūre ēnātūra ēnātūrum ēnātūrī ēnātūrae ēnātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.