enotatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēnotō.

Participle

ēnotātus (feminine ēnotāta, neuter ēnotātum); first/second-declension participle

  1. marked out, noted down

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēnotātus ēnotāta ēnotātum ēnotātī ēnotātae ēnotāta
genitive ēnotātī ēnotātae ēnotātī ēnotātōrum ēnotātārum ēnotātōrum
dative ēnotātō ēnotātae ēnotātō ēnotātīs
accusative ēnotātum ēnotātam ēnotātum ēnotātōs ēnotātās ēnotāta
ablative ēnotātō ēnotātā ēnotātō ēnotātīs
vocative ēnotāte ēnotāta ēnotātum ēnotātī ēnotātae ēnotāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.