expiaturus

Latin

Etymology

Future active participle of expiō.

Participle

expiātūrus (feminine expiātūra, neuter expiātūrum); first/second-declension participle

  1. about to expiate

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative expiātūrus expiātūra expiātūrum expiātūrī expiātūrae expiātūra
genitive expiātūrī expiātūrae expiātūrī expiātūrōrum expiātūrārum expiātūrōrum
dative expiātūrō expiātūrae expiātūrō expiātūrīs
accusative expiātūrum expiātūram expiātūrum expiātūrōs expiātūrās expiātūra
ablative expiātūrō expiātūrā expiātūrō expiātūrīs
vocative expiātūre expiātūra expiātūrum expiātūrī expiātūrae expiātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.