exsultatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of exsultō.

Participle

exsultātus (feminine exsultāta, neuter exsultātum); first/second-declension participle

  1. exulted, rejoiced
  2. revelled
  3. boasted

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative exsultātus exsultāta exsultātum exsultātī exsultātae exsultāta
genitive exsultātī exsultātae exsultātī exsultātōrum exsultātārum exsultātōrum
dative exsultātō exsultātae exsultātō exsultātīs
accusative exsultātum exsultātam exsultātum exsultātōs exsultātās exsultāta
ablative exsultātō exsultātā exsultātō exsultātīs
vocative exsultāte exsultāta exsultātum exsultātī exsultātae exsultāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.