falsatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of falsō
Participle
falsātus (feminine falsāta, neuter falsātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | falsātus | falsāta | falsātum | falsātī | falsātae | falsāta | |
| genitive | falsātī | falsātae | falsātī | falsātōrum | falsātārum | falsātōrum | |
| dative | falsātō | falsātae | falsātō | falsātīs | |||
| accusative | falsātum | falsātam | falsātum | falsātōs | falsātās | falsāta | |
| ablative | falsātō | falsātā | falsātō | falsātīs | |||
| vocative | falsāte | falsāta | falsātum | falsātī | falsātae | falsāta | |
References
- “falsatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- "falsatus", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)